Saj(A)ucis?

Pati nespēju noticēt savam atradumam. Decembrī ir uzmodušās narcises, kuras kādu gadu ir nostāvējušas pagrabā, jo noziedēja un likās, ka nekad vairs neuzziedēs.

Kādu dienu meklēju tukšu podiņu, lai pārstādītu vienu zaļo un uzdūros stingriem zaļiem stiebriņiem. Sajucis? Sajaucis gadalaikus?

Nu gan apejos kā nākas - pārstādīju cienīgā podā, pieliku sūniņas un kas zina, varbūt man uz dzimšanas dienu būs narcises :) Gaidu!

Mums šogad šāds - Advente

Hmm nu jau trešā Advente klāt, bet es vel neesmu padalījusies ar savu Adventes vainagu. 

Šogad tapināts rūpīgi - iepriekšējā vakarā, nakts melnumā lasīju čiekurus pieturā :D Jo dziļāk mežā iet bija bailes. 

Pamatne - neticēsi - to tikai kaimiņi redzēja, ka rīta agrumā plūcu pie mājas augošo vīnogu :) garos stiebrus izvietoju gredzenā, sasēju un gatavs. 

Arī mandarīnu un apelsīnu, citrona šķēles kaltēju tieši divas dienas, mans secinājums bija pareizs - līdz galam izkaltīs vainagā :D Jāpiemin, ka mandarīna šķēles izskatās foršāk nekā ierastās apelsīna. Lielie čiekuri norauti no egles, kaut kur atradu vēl arī apsalušās rozes pumpurus. Protams, vainagā neiztikt bez kanēļa standziņām. Gala rezultāts košs un acīm tīkams.

Gribēju padalīties, vairāk jau lai pati neaizmirstu - žurnālā Praktiskais Latvietis atradu interesantu, līdz šim vēl neredzētu vainagu no magonēm. Vispār izkaltušas magones tā neparasti izskatās. Dažas bildes no žurnāla.

Lai sirsnīgs un jauks gaidīšanas laiks!

Veļam sniegavīru!

Decembra vidus, bet sniega vēl nav. Kaut kas jādara lietas labā un svētku, ziemas sajūta jārada pašiem.

Gatavojam sniegavīru! 

Ņemam trīs dažāda izmēra balonus, vieglā kārtiņā uzklājam tiem eļļu. 

Ņemam dziju - es ņēmu divas krāsas - baltu un sarkanu. PVA līmi sajauc ar ūdeni (es ņēmu proporcijā 1:3, jo šķidrāka līmviela, jo mīkstāks pats sniegavīrs sanāks). Tad vai nu sākumā aptin balonu ar dziju un tad apslapina ar līmi, vai arī sākumā apslapina dziju un tad tin ap balonu. Starpības nekādas. Ļauj nožūt (es pieknaģēju, lai vienmērīgāk izžūst un lai nesabojājas balona forma). 

Kad nožuvis, balonu iegriež pie mezgla vietas. 

Izņemam balonu un ievērtējam kāds kamoliņš mums sanācis. 

Stiķējam visus trīs kopā. Gatavojam acis, cepuri, šalli un degunu. 

Uzšuvu cepurīti, pielīmēju podziņas uz punča un actiņas. Izveidoju degunu no mīkstās pūkainās drāts un pieliku šalli. Gatavs. Ziemai gatavs. 

Mēs arī svinējām - LATVIJAI 96!!!

Pēc statistikas spriežot - viennozīmīgi pieaug to cilvēku skaits, kas svin Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu. Arī mēs šogad pievienojāmies - vairāk jau tādēļ, ka ģimenē ienākuši bērni un tomēr gribas, lai arī viņos jau tagad no mazotnes sāk vairoties patriotiskais gars.

Nekas dižs - mīļas vakariņas ģimenes lokā, svētkiem atbilstošs noformējums un protams kā jau katrai dzimšanas dienai pienākas - svētku kūka :)

Ābolkūka ar biezpiena krēmu

Novembris mums īpašs mēnesis. Mārtiņdiena jo sevišķi. Šoreiz kūka manam Lieliskajam par godu.


Irdenajai smilšu mīklai:
250g miltu
75g cukura
1šķipsniņa sāls
125g gabaliņos sakapāta auksta sviesta
1 ola


Krēmam :
250g vājpiena biezpiena
100g cukura
1 ēd.k vaniļas cukura
rīvēta citrona miziņa
40g kartupeļu cietes
4 olas
200g stingri saputota saldā krējuma

virsai
600g plānu ābolu šķēlīšu
1 ēd. k cukura
1ēd.k kanēla

Pagatavošana :
Mīklas visas sastāvdaļas mīca kopā, kamēr sanāk vienmērīga gluda mīkla. Vismaz uz 30min ievieto saldētavā.
Krēmu gatavo - biezpienu ar cukuru, vaniļas cukuru, citrona miziņu, cieti un olām rūpīgi sakuļ, iecilā putukrējumu. Jau sakarsē cepeškrāsni.
Mīklu ņem ārā no ledusskapja un izveltnē nedaudz lielāku par veidnes pamatni. Ieklāj veidnē un pavelk un augšu maliņas. To stingri saspiež un pamatni sadursta ar dakšiņu.
Biezpiena krēmu iepilda veidnē un nolīdzina. Virsū kārto ābolu šķēlītes, pārkaisa ar kanēli/cukuru.
Cep 60min 180 grādos. Ļauj nedaudz atdzist pirms izņem no formas. Rotā ar grauzdētām mandeļu plāksnītēm.

Mīklas recepte noteikti ir izmēģināšanas vērta. Ja iepriekš tai pašai gardajai siera kūkai izmantoju cepumu pamatni, tad tagad noteikti mīcīšu šo. Ļoti viegli, vienkārši :) 

Mārtiņdienas gadatirgus!

Godīgi sakot - atzīšos, patīk man visa šī rosība, kas notiek dārziņa dēļ. Tad vajag rudens kompozīciju, tad kostīmu, tad izgrebtu ķirbi tagad, tagad gatavojamies Mārtiņdienas gadatirgum.

Bērni ēd ar acīm, tādēļ šoreiz īpaši jāpacenšas.

Sākumā doma par cepumiem izmērcētiem šokolādē un apbērtiem ar dažādiem krāsainiem krikumiņiem. Pēc tam jau tās idejas rosās un rosās. Sākumā bija doma to darīt ar balto šokolādi, taču pārdomājām. Varbūt citu reizi :)

Procesu godīgi sakot ir grūti nobildēt, jo tas viss notiek acu mirklī.

Izkausē šokolādi. Liek atdzesēties, lai nav pārāk šķidra un karsta. Ņemu salmiņu, apviļāju šokolādē un uzberu cukura krāsainos kristāliņus.

To pašu izdaru ar maršmeloviem (nezinu kā latviskāk viņus apsaukt). Ir pieejami dažādi tie rotājamie - man ir sirsiņas, vienkārši gareni kristāliņi, var izmantot arī kokosriekstu skaidiņas, tās arī ir krāsainas, baltas un zeltainas bumbiņas. Godīgi sakot rezultāts ļoti acīm tīkams. Šīs bildes neatspoguļo patieso krāsainību un kontrastu :) 

Banānu mafini ar balto šokolādi

Palutinam sevi tumšajā rudens vakarā ar kaut ko gardu un ļoti vienkārši pagatavojamu.
Protams neiztikt bez manas Pērles palīdzēšanas :



Gardajam nepieciešams :
100 gr sviesta
100gr cukura (ņēmu 60gr brūno cukuru, 40gr balto)
200gr miltu (50 gr miltu aizstāju ar kviešu klijām)
2 tējkarotes cepamo pulveri
3 olas
150gr baltās šokolādes
1banāns


Pagatavošanu sāk ar šokolādes sagriešanu nelielos gabaliņos. Es tā arī darīju - griezu ar nazi. Liek saldētavā uz brīdi, kamēr sagatavo mafinu masu.

Izkausē sviestu, pievieno pārējās sastāvdaļas - miltus, klijas, cukuru, olas, cepamo pulveri. Banānu sagriež aptuveni tādos gabaliņos kā šokolādi. Banānus un šokolādi pievieno masai un kārtīgi izmaisa. Viss.
Kārto formiņās un cep 25min 180grādos.

Banānus un balto šokolādi var aizstāt arī ar kaut ko citu - sukādēm, rūgto šokolādi, marmelādi ... Ņamm...

Mikipeles kostīms ballītei

Dārziņā pasākums zem nosaukuma - Ķirbja mammas dzimšanas dienas ballīte. Nezinu, vai šis ir īstais un pareizais tulkojums Helovīniem, taču pasākums izdevās grandiozs. Katram bērnam bija jāsagatavo sava mīļākā pasaku varoņa tērps. Nu kas gan cits mūsmājās tas varētu būt ja ne Mikipele. Arī uz mudinājumu izvēlēties Bitīti Maiju vai kādu taureni, atbilde bija nepārprotami skaidra - MINNIJA.

Minnijas galvenais atribūts protams ausis ar banti. Biju lielā pārliecībā, ka manos krājumos ir melns filcs, tādēļ rosība iznāca drusku lielāka nekā bija plānota. Brūno filcu aušu aizmugurē un vienkārši melnu audumu priekšpusē, sašujam un pieliekam klāt matu stīpiņai. Lai ausis formīgākas un stingrākas iekšā ieliku nedaudz vati un kartona gabalu :D pilns komplekts.

Kleitai tā ņemšanās bija mazāka. Jau iepriekš dalījos ar Minnijas cienīgiem svārkiem. Te nu viņi ir. Beiguši savu svārku dzīvi un pārtapa kleitā. Ņēmu melnu krekliņu, piešuvu divas sarkanas lieeeeelas pogas. Tā kā apakšmala bija ar gumiju, to nogriezu un piešuvu klāt svārkus. Tā kā šis process protams tika atstāts uz pēdējo vakaru, tad mēs nemaz nepamērījām. Jo kleita bija domāta īsāka, lai no kleitas apakšmalas būtu redzamas legingu mežģīnes. Bet nekas :)

Uzšujam trikotāžas cepuri.

Vienkāršu parastu divpusēju trikotāžas cepuri. Kas lieti noder tādā vēsākā periodā.
Sāku ar to, ka iegādātu košu trikotāžu un oderi arī trikotāžas. Godīgi sakot, no pieredzes, divpusējo cepuri gandrīz nekad nevalkā no abām pusēm - viena puse vienmēr ir mīļāka un tā otra, kas vienmēr paliek iekšpusē arī novalkājas ātrāk.
Sākam ar to, ka izmēram galvas apkārtmēru un cepures vēlamo augstumu. Uzzīmējam uz papīra maketu.

Izgriežam šādas divas detaļas no pamatauduma un divas detaļas no oderauduma. 

Sāk ar iegriezuma aizšūšanu. 

Vēlāk sašuj vienu pamatauduma pusi ar oderi un otru tāpat - lai vaļā atstātā daļiņa nebūtu tieši uz locījuma vīles, bet kaut kur cepures augšpusē. 

Tālāk sašuj abas lielās detaļas kopā, atstāj kādus 3cm neaizšūtus, lai varētu vēlāk cepuri izvērt uz otru pusi. 

Bet pirms izvēršanas svarīga lieta - jāsastiprina cepure ar oderi, lai velkot nost nav tā, ka odere lien ārā un ir tāda gara ķeska :D Es sastiprinu divās vietās, kur ir iešuves - pašas iešuves šuves. Kad tas izdarīts, tad izvērš cepuri uz otru pusi um ar neredzamu rokas dūrienu aizšuj ciet. 

Es jau esmu uztapinājusi šādas 6 cepures. Vienīgais pašai vēl tādas nav, varbūt kāds man var uzšūt??!! :D 

Ķirbja siera kūka

Zini, arī man ķirbis nav tas vismīļākā oga, taču ar šo recepti gribas padalīties vai kaut vai pieglabāt pašai sev, lai nepazūd.

Godīgi sakot recepte gandrīz tā pati vecā SIERA KŪKA, taču šoreiz nedaudz pārveidota.

Krāsa - vienkārši fantastiski oranža.

Izmantojam

Pamatnei :

Cepumi Selga Klasiskie - 240g

Sviests - 85g

Kanēlis - 1tējkar.

Virsmai:

Maskarpones siers - 500g

2 ēd.k cukurs

Ola - 1gab

Olu dzeltenumi - 3gab.

kanēļa standziņa

1 ēd.k sviests

1kg ķirbis

Citrons - 1gab

Sāk ar pamatnītes gatavošanu- sasmalcina cepumus, pieber kanēli un masai pievieno mīkstu sviestu. Masai jābūt irdenai, bet lai to var labi sapresēt formā. Masu ieliekam formā un stingri "iespiežam" formā. Lai ir kā tāds stingrs, pabiezs cepums.

Kūkas virsma : ķirbi sagriež kubiciņos, pievieno 50ml ūdens, 1 ēd karoti sviesta un vienu kanēļa standziņu. Sautē līdz masa kļūst mīksta (lieki piebilst, ka aromāts jau ir vairāk kā tikai dievīgs). Lieko šķidrumu nokāš. Kad gatavs, atdzesē, tam pievieno sieru, olas, 1/2 citrona sulas un sarīvētu citrona miziņu (apmēram no 1/3 citrona). Kārtīgi izmaisa, līdz šī masa kļūst viendabīga, bet kunkulīšiem. 

Uz pamatnes izklāj siera/ķirbja masu un liek cepeškrāsnī (lai kūka nav tik sausa, pāri pārlieku foliju). Cep 160grādos 1h, tad noņem foliju un cep vēl 20min. Ja kūkas siera kārta ir plāna var cept 45min un 20min, attiecīgi. Izdekorē kā vien ienāk prātā. Mums bija sarīvēta šokolāde, svaigas avenes un piparmētru lapiņas. 

Uzlabojam bērnudarzniekiem vidi

Šoreiz nebūs neviena vārda par to, kādēļ maksājam tik lielus nodokļus, bet valsts nespēj mūsu bērniem nodrošināt jaunas, svaigas telpas, vidi un attīstošās rotaļlietas.

Šoreiz gribu padalīties ar to, ka manai Laumītei ir milzīgi paveicies ar audzinātājām un tieši viņas lika arī man sarosīties un drusku piepalīdzēt pie dārziņa grupas sagatavošanas pirms jaunās sezonas. 

Ar milzīgu prieku un gandarījumu noskatījos, kā abas čaklītes steidza sagatavot skapīšus jaunajiem iemītniekiem. Līdz pavēlam vakaram abas daiļās ar otām un krāsu rullīšiem atsvaidzināja veco krāsu ar jaunu. 

Šoreiz man ir dažas lietas, ko pati apņēmos.

Pirmais ir - gludināmais dēlis. Kā jau visām lietām, arī šai ir pienācis vecums :D. Tā jau vēl nekāda vaina, taču tas vizuālais jau ir gaužām bēdīgs.  Daži auduma krikumiņi, strīpas ar izdomām un nepilna stunda rosības. Un tagad tas ir gluži kā jauns! Pašai prieks.

PIRMS

 PĒC

Cik bērnība mīļa un dārga

To tagad vēl nezini tu,

Kad bērnība miglā būs tīta,

Ai cik tad viņas būs žēl.

Svinam Renārus!

Pēdējā laikā esmu uz viļņa darināt dažādas lietas savām rokām. Tāpat kā aktivitātes dēli, tāpat arī šo mazo nieciņu pārdomāju salīdzinoši ilgi.
Šoreiz vienkārši - personalizēts karodziņš ar viņa īpašo vārdu- lai izdaiļo viņa istabu, viņa gultu, kaut vai parādes durvis, sagaidot viesus pa Renāriem.

Atjaunojam dārza šūpoles!

Zini, kāpēc dalos ar šo ierakstu - jo ilgu laiku mēs noskatījāmies uz mūsu jaukajām šūpolēm, kas bija nedaudz pabojājušās. Nu saprotams, ka lietus, aukstums/karstums, sniegs, sals un visi pārējie mainīgie laikapstākļi sabojās ne to vien.
Šodien vēl spriedām, ka šūpoles bija lieliskas apmēram gadu un tad un tad ar nožēlu nosecinājām, ka apmēram trīs gadus stāvējušas dārza vidū - ne ta izmest, ne ta nez ko izdarīt.  Godīgi sakot - ne mums vienīgajiem tā. Padalamies, varbūt noder Tev ar!
Bildēs ievērtē, kas ar mūsu šūpolēm notika nepilnu trīs gadu laikā. Bedīgi.

Ņemam pārtaisīt!

Lai vai kā - visi brezentveidīgie audumi agri vai vēlu beidzas, tā nu tas ir, jo āra apstākļi ir pietiekami agresīva vide. Parādīsim kā no veca uztaisījām jaunu :)
Pirmais darbs ir nodabūt to veco noplīsušo audumu nost - it kā jau var arī uzšūt jaunu tādu pašu, bet - godīgi sakot es pat nezinu vai mana šujmašīna to spētu. Lai vai kā. Braucam un iegādājam dēlīšus. Zāģējam,  noslīpējam zāģējuma vietas ar smilšpapīru un skrūvējam klāt. Šis gan darbs atkal manam Dārgajam. Tālāk norit lakas vai krāsas uznešana. Es tikai komandēju :D Ievērtē bildēs kā tas notikās. Sēžamie mīkstie spilveni gan ir palikušies no vecajām šūpolēm, tagad noderēs atkal.

Un tā nepagāja ne piecas stundas ar visu izbraukšanu uz veikalu un meitenes laiski bauda karsto vasaras svelmi un veldzējas ar kokteilīšiem :) Bravo mūsu Dārgajam! 

Gaisā virmo mīlestība..

Kādu laiku manā istabā noritēja nu baigākā rosība. Tapa gan kleitas Laumai, gan taureņi šoreiz pat vairāki un vēl daudz kas cits.
Zināji, ka ne tikai sarkanā ir mīlestības krāsa?? Mūsu mīļie draugi savai apvienošanās dienai izvēlējās tieši zaļo krāsu - tā ir gan auglības un nemirstības krāsa, gan arī vitalitātes, harmonijas, atjaunošanās, pārpilnības un līdzsvara krāsa, uzticamības un draudzīguma. Protams stabilitāte, veselības un cerības krāsa.
Šoreiz veseli četri taureņi priecēja un pucēja stiprā dzimuma pārstāvjus. Izgatavoju pēc tā paša principa, kā savu pirmo tauriņu. Tikai otru slāni ņemu 2cm īsāku kā pirmo.
 Nevaru nepadalīties, cik burvīgi man izdevušies dubultie taureņi -

Lai viņiem saules mūžs! Bučas!

Svinam Laumas Nr 3!

Nu jau šīs ir trešās Laumas, ko mūsmājās svinam! Jau kopš pašiem pirmssākumiem iegājies, ka es speciāli šai dienai cepu savai mazulītei un viņas viesiem kūku.
Šoreiz kakao biskvīta kūka ar svaigu saldo ķiršu džemu un svaigā siera krēmu.

Biskvītam vajadzēs (vienai kārtai):

1/2 ēd k rūgto kakao, 2 olas, 2 ēd k brūno cukuru, 1.5 ēd k miltus
Gatavojam biskvītu līdzīgi kā pēc šīs receptes : 3 olām atdala olas dzeltenumus no baltumiem, trīs baltumiem pievieno tuč tuč sāli, dzeltenumiem pievieno brūno cukuru. Olas baltumus sakuļ stingrās putās, bet no dzeltenumiem uztaisa kārtīgu gogelmogel. 

Saputotos olas baltumus iecilā dzeltenumos, viegli izmaisa līdz izveidojas viendabīga masa. Tālāk izmantojam miltus un kakao - iesijājam miltus un ,maigi maisot, veidojam viendabīgu masu. Biskvītmīkla gatava. 

Cepšana notiek 180 grādos aptuveni 15-20min. Krāsni cepšanas laikā ieteicams nevirināt. Un šādi cik nu kārtas grib.

Krēmam :
saldos ķiršus un nedaudz cukuru
svaigo sieru, saldo krējumu, cukuru
Džemu gatavoju ļoti vienkārši - ķiršiem atdala kauliņus, sablendē un pievieno nedaudz cukuru, liek uz plīts līdz pirmajam burbulim.
Krēmā sāk ar putukrējuma pagatavošanu - cukura un saldā krējuma attiecība ir pēc labpatikas - kad tas gatavs, liek klāt svaigo sieru un kārtīgi izmaisa.

Kārto - biskvītu kārtīgi apslapina ar džemu un pa virsu liek krēmu. Ja ir tikai viena biskvīta kārta, tad droši var satīt kā ruleti. Ja ir vairākas, tad kārto vienu virs otras. Nobeidz ar krēma kārtu un rotā kā vēlas - mēs izdekorējām ar svaigām ogām. Kā jau ierasts - LAUMA.

šī kūka lieliski derēs tiem, kas nav baigie saldo kūku cienītāji. Jo rūgtais kakao dod savu tādu piegaršu.
Gan jau kādā citā ierakstā padalīšos kā mana Pērle tika pie sava vārda, bet pagaidām - ierokos citos darbos. Vienīgais, ko varu atzīt - nespēju iedomāties neko labāku par šādu trokšņotāju mājās! 

Svaigu zemeņu biskvīta kūka ar maskarpones siera krēmu

Ejam ciemos. Šoreiz gan lielāka apņemšanās, gan arī vēlme drusku ilgāk parosīties pa virtuvi. 

Cepam divas biskvīta kārtas pēc iepriekš jau minētās receptes. 

Svaigās zemenes nomazgājam, atdalām lapiņas un uzber kādu ēdamkaroti cukura. Sablendējam. Protams tā masa sanāk pašķidra un tieši tādu kārtojam pāri abām biskvīta kārtām. 

Krēmu pagatavošanai nepieciešams : 

• 200ml saldais krējums
• 2ēd k cukura
• 200ml Maskarpones siera 

Saldo krējumu kopā ar cukuru saputo līdz veidojas putukrējums, liek klāt sieru un kārtīgi maisa, līdz iznāk viendabīga masa. Šo masu uzsmērē uz biskvīta (iespējams, ka sākumā jāliek siera krēms un tad zemenes, jo uz zemenēm šis krēms klājās nelabprāt). Kūkas virsu rotājam ar zemenēm. 

CepuRE!

Neticami, šujmašīna ir kā atkarība,  jo vairāk rosies, jo vairāk gribas.
Nākamais mans garadarbs pēc mūzas apciemošanas jūsu izvērtējumam.
Vasaras cepure ar nadziņu saulainām dienām manas tumšmates ikdienai.
Patīk man dažādu lietu otras dzīves. Te nu arī pārdzimst mana kokvilnas blūzīte.
Iedvesma šim darba ir nesen pasūtītie žurnāli ar bērnu piegrieztnēm. Tur nu arī ir apraksts un darba gaita. Esmu riktīgi apgreidojusies - overloks, normālas šķēres un jau trīs žurnāli - divi PatiKids un viena Burda. Wouw.
Darba laiks ir divi vakari - viens vakars visu detaļu izgriešanai, otrs vakars tieši rosība pie šujmašīnas.

Kā divas ūdenslāses

Abām vienādi svārki. Šoreiz arī kaut kas mammītei, drusciņ gan mazāk kā meitiņai, bet tāpat :)

Neizsakāms prieks, ka mums abām tagad būs vienādi svārki. Un kā tas notika - he he - savus svārkus saīsināju par aptuveni 15cm, jo šķiet, ka bija pārāk gari un no tā atgriezuma manai Pērlei arī tagad tādi paši :) 

Darbs vairāk griezt nekā šūt. Sākumā iekrokoju, piešuvu augšējo balto detaļu un atšuvu, ievēru gumiju. Lieta darīta. Saviem svārkiem nogriezu apakšsvārkus un atšuvu malas :) 

Galarezultāts superīgs :)

Koši zili violeti ziedi mums abām. Abām.