Vienu dienu, ejot garām audumu veikalam uz Talsu ielas, nolēmu iegriezties un aplūkot, vai nav kāds glīts atgriezums, piemērots svārkiem. Manai divgadīgajai meitenītei protams.
Un tur jau tas mani gaidīja. Laškrāsas neliels audums. Par nieka 1.30Ls (jā jā, tad vēl bija latiņa laiks). Svārkiem pietiks, noteikti.
Tad nu skatos savā iemīļotajā Pinterestā (JĀ, ATZĪSTOS, esmu Pinterest atkarīgā :D ), kas nu iekritīs acīs. Audums vairāk tāds svinīgs nekā ikdienišķs, tad nu jālūko pēc kaut kā piemērota.
Izvēle ir darīta, tad nu skapī gaida tas gabaliņš pēc mūzas un piemērota mirkļa, kad meitenēm atkal jāpucējas. Tad nu ir gan mūza, gan brīdis - braucam pie sava mīļā puikas uz divu gadu jubileju. Tad nu pa galvu pa kaklu sākam griezt, šūt un priecāties.
Neesmu ne izgājusi kaut kādus šūšanas kursus (kaut arī ļoti ļoti gribētos), šūšana ir tikai tik cik no mammas esmu smēlusies (arī šujmašīna tika aizlienēta, lai uzšūtu meitai viņas pirmo gultas veļu, tā arī šujamšīna vēl dzīvojas pa mūsmājām). Mamma gan arī nav nekāda šuvēja (kaut arī strādā šūšanas uzņēmumā), tādas piegrieztņu būšanas viņai pasvešas, man arī gribas, ka tik ātrāk, tad nu ne visas vīles ideālas, bet tas nemazina manu radīšanas prieku :) Īpaši savai brīnumjaukai mazulei.
Ķeramies klāt - sāku ar to, ka izgriezu vienu lielu taisnstūri un tad arī tādus ieapaļus divus gabaliņus, tie būs kā spārniņi svārkiem. Atšuju maliņas spārniņiem visu pirms, tad arī lielajam taisnstūrim. Lai šoreiz nav jāmokās ar to savienojuma vietu, izdomāju drusku inčīgāk. Kā jau te bildītē redzams, ka priekšā ir tāda kā iešūta četrstūraina detaļa, tad nu es to savienojuma vietu noslēpu vienā no šīm vīlēm :) Šuju klāt spārniņus un atloku, lai nošūtu gumijas vietu. Tad nošuju vēlreiz, lai ir kā jostiņa (jo savādāk tie spārniņi ceļas uz augšu un neturas tā kā man gribētos). Par podziņām vēl padomāšu. Tie paraugsvārki jau tādi ikdienišķāki, arī audums izskatās kokvilnas, man tāds spīdīgs, svinīgs, tad nu nezinu vai tur pogas vispār iederas. Tā ka jāpucējas jau pavisam drīz, tad pagaidām svārki bez podziņām.
Kārtējā kolāža ar manu supermodeli - svārku demonstrētāju jau pašā svinību gaitā.
Kā jau virsraksts saka priekšā, ka šoreiz uztapināju ne tikai svārciņus, bet arī galvas rotu. Apmēram tikai taga mazulīte vairs neprotestē pret dažādām bantēm, sprādzēm un citiem aksesuāriem. Pati jau nosaka, kādu šodien sprādzīti liks.
Šo izstāstīšu sīkāk. Kā uztaisīt tādas puķītes-rozītes.
Apli pārloka uz pusītēm un ar adatu un diegu sašuj (tā kā bildē).
Neesmu ne izgājusi kaut kādus šūšanas kursus (kaut arī ļoti ļoti gribētos), šūšana ir tikai tik cik no mammas esmu smēlusies (arī šujmašīna tika aizlienēta, lai uzšūtu meitai viņas pirmo gultas veļu, tā arī šujamšīna vēl dzīvojas pa mūsmājām). Mamma gan arī nav nekāda šuvēja (kaut arī strādā šūšanas uzņēmumā), tādas piegrieztņu būšanas viņai pasvešas, man arī gribas, ka tik ātrāk, tad nu ne visas vīles ideālas, bet tas nemazina manu radīšanas prieku :) Īpaši savai brīnumjaukai mazulei.
Ķeramies klāt - sāku ar to, ka izgriezu vienu lielu taisnstūri un tad arī tādus ieapaļus divus gabaliņus, tie būs kā spārniņi svārkiem. Atšuju maliņas spārniņiem visu pirms, tad arī lielajam taisnstūrim. Lai šoreiz nav jāmokās ar to savienojuma vietu, izdomāju drusku inčīgāk. Kā jau te bildītē redzams, ka priekšā ir tāda kā iešūta četrstūraina detaļa, tad nu es to savienojuma vietu noslēpu vienā no šīm vīlēm :) Šuju klāt spārniņus un atloku, lai nošūtu gumijas vietu. Tad nošuju vēlreiz, lai ir kā jostiņa (jo savādāk tie spārniņi ceļas uz augšu un neturas tā kā man gribētos). Par podziņām vēl padomāšu. Tie paraugsvārki jau tādi ikdienišķāki, arī audums izskatās kokvilnas, man tāds spīdīgs, svinīgs, tad nu nezinu vai tur pogas vispār iederas. Tā ka jāpucējas jau pavisam drīz, tad pagaidām svārki bez podziņām.
Kārtējā kolāža ar manu supermodeli - svārku demonstrētāju jau pašā svinību gaitā.
Kā jau virsraksts saka priekšā, ka šoreiz uztapināju ne tikai svārciņus, bet arī galvas rotu. Apmēram tikai taga mazulīte vairs neprotestē pret dažādām bantēm, sprādzēm un citiem aksesuāriem. Pati jau nosaka, kādu šodien sprādzīti liks.
Šo izstāstīšu sīkāk. Kā uztaisīt tādas puķītes-rozītes.
Sākumā izgriež aplīšus. Man katrā ziediņā ir 5 lapiņas, tad katrai puķei pa 5 aplīšiem.
Šādi saver kopā visas piecas ziedlapiņas. Tālāk šie pusaplīši "jāsastumj" kopā un diegs jāsasien.
Mans laškrāsas audums ir tāds biezs un stingrs, domāju,ka no kokvilnas būtu vieglāk uztaisīt. šim audumam nemaz nevar tos pusaplīšus sastumt tik tuvu kopā, lai pa vidu būtu maziņš aplītis-caurumiņš. Tad nu ņēmu un taisīju vēl 3 puķītes, kuras ir mazākas un sastāv no 3 lapiņām.
Tālāk bēšīgai mežģīnei otrā pusē piešuj šauru gumiju, savienojuma vietā ar karsto līmi pielīmēju filca gabaliņu, lai ir kā pamatne ziediņiem. Izmantojot karsto līmi, pielīmēju lielās puķes, tām tieši viducī mazās trīslapu ziediņus un vēl baltu spīdīgi perlamutra pērlīti, nu tādu kāda bija mājās. Viss. Novērtē galarezultātu.
Izcili!
AtbildētDzēstUn galvas rotiņa arī izrādās tik vnk pagatavojama :)!
Cik skaistas puķītes ))
AtbildētDzēstĻoti svinīgs tērps sanāca!
AtbildētDzēst