Klijas, to lietošana uzturā. Auzu klijas.

Manā ēdienkartē jau kādu laiku katru dienu dzīvojas klijas. Jā jā, tieši klijas. Iepriekš ar klijām aizvietoju daļu no miltu daudzuma kādās cepumu vai keksa receptēs un citur. Šobrīd jau cepu maizīti no klijām, vāru rīta putru, jo auzu klijas ir neatņemama sastāvdaļa manai diētai. Kādēļ vispār nolēmu drusciņ vairāk palasīt un papētīt klijas? Jo ievēroju, ka vienas klijas ir garšīgākas nekā otras, arī izskats ir dažāds. Kā pareizi izvēlēties, kurām dot priekšroku un kam pievērst uzmanību.  Drusku iepazīstināšu, kas tas tāds ir. Klijas var lietot gan ārstnieciskos, gan kosmētiskos nolūkos un protams lai uzlabotu savu veselību. Klijas ir ārkārtīgi veselīgas. 

Ļoti patīk attēls, kas rotā manu iecienīto kliju iepakojumu. Attēlā parādīts, kas īsti ir klija (attēlā Bran)

Klijas satur vērtīgas olbaltumvielas, taukvielas un fosfolipīdus, šķiedrvielas, folijskābi, minerālvielas un vitamīnus. Klijas ir grauda specifisko olbaltumvielu avots, jo tas satur lielāko grauda olbaltumvielu daļu (100 g kliju ir 7 līdz 10 g olbaltuma).
Klijās ietilpst arī fosfolipīdi (smadzeņu darbību veicinošas vielas).

Klijas lieliski palīdz tikt galā ar vēdera problēmām - aizcietējumiem, 10 gr kliju satur 4.8gr šķiedrvielu; 100 g kāpostu — 2,5 g, burkānu — 3,4 g, bietes — 2,5 g, āboli — 3 g. Pārsteidzoši, ne? Lietojot klijas, jāuzdzer ievērojams ūdens daudzums - uz 1 ēd.karoti apmēram 200ml ūdens vai cita šķidruma, savādāk iegūsi pretēju efektu - aizdambēsies pamatīgi. 

Kliju sastāvā ir B grupas vitamīni, kas būtiski svarīgi veselīgu nagu, matu un ādas gadījumā.

Vēderā uzbriestot, klijas rada pilnuma un sāta sajūtu. Klijās ir maz kaloriju, toties tās apgādā organismu ar daudzām vērtīgām uzturvielām. Tāpēc klijas iesaka lietot cilvēkiem, kuriem ir liekā svara problēma.
Klijas var būt lieliska piedeva dažādiem ēdieniem: dažādu graudu biezputrām, sakņu sautējumam, kartupeļu biezputrai, biezpienam, zupai (nedrīkst aizmirst, ka arī šajā gadījumā jāuzdzer nepieciešamais šķidruma daudzums). Klijas lieliski garšo savienojumā ar jogurtu, paniņām, kefīru, pat kotletēm (izmērcētas baltmaizes vietā), konditorejas izstrādājumos, pankūkās, cepumos un citur.
Latvijā iecienītas galvenokārt kviešu klijas, jo rudzu graudi tiek samalti ar visu apvalku un dīglīti, iegūstot t. s. rupja maluma miltus, savukārt no miežiem gatavo putraimus un alu. Turklāt kviešu klijas ir visgaršīgākās. Citur pasaulē populāras ir auzu klijas, kas vēl efektīvāk samazina holesterīna līmeni asinīs.
Es savā uzturā lietoju gan kviešu klijas, gan arī auzu. 

– Klijas nedrīkst ēst sausas. Tās vienmēr jālieto kopā ar lielu šķidruma daudzumu, lai neradītu zarnu nosprostošanos, kas var beigties ar pamatīgu aizcietējuma korķi. 100 g kliju organismā saista apmēram puslitru ūdens, tāpēc uz vienu ēdamkaroti kliju vajadzētu izdzert vienu glāzi ūdens, tējas, piena, kefīra utt.

– Vēl kā mīnuss klijām tiek pieminēts tas, ka graudi augšānas un novākšanas, uzglabāšanas un pārstrādes procesos tiek pakļauti daudzu ķīmisko vielu ietekmei, šīs te vielas uzkrājas klijās.

Protams, ir gadījumi, kad klijas nav ieteicamas (akūtu gremošanas sistēmas slimību gadījumā, pēc operācijām, utt). 

Ieteicamais šķiedrvielu daudzums ir 30-35 grami dienā. Klijas uzturā jāsāk lietot pakāpeniski - vajadzētu sākt ar vienu tējkaroti un pakāpeniski palielināt līdz 3-4 ēdamkarotēm dienā. 

Svarīgi - ja klijas ir ieguvušas rūgtenu garšu, tas nozīmē, ka tās ir ilgi glabātas. Rūgtumu dod nepiesātino taukskābju oksidēšanās. 

Padalīšos ar savu pieredzi. Manā apkārtnē ir pieejami trīs auzu kliju veidi (no dažādiem ražotājiem), tad nu ņemu salīdzināt tās. 

Pirmās klijas Old Miller - maksā aptuveni 60 eiro centus (200 grami). 

Otrās klijas Myllyn Paras - iepakojumā ir 600gr maksā 1,4o eur ( ja nemaldos, pirku pasen)
klijas Nr 3 - nopirku vietējā Bio bodītē, cena galīgi nedraudzīga - 2.70 Eur, iepakojumā arī tie 200gr. Šīs klijas atšķirībā no abām iepriekšējām ir ar bietēm. Krāsa mistiski rozā (neticu, ka ar biešu sulas palīdzību var iegūt TIK rozā krāsu). 
Iepriekš izpētītajos avotos tika pieminēts, ka visefektīvākās un veselīgākās klijas ir tās, kuras ir fiziski lielākas. Salīdzinam to. 

Attēlā klijas izvietotas tāpat kā pirmajā bildē. Redzams, ka Old Miller klijas ir visrupjākās. Bēdīgi jāatzīst, ka klijas Nr 2 jau no pirmā skata man nepatika, jo pašā iepakojumā bija tādi kā miltu kunkuļi. Paliels bumbulis 2 eiro centu monētas lielumā. Tā ka miltu saturs šajā kastītē procentuāli ir paliels. Trešās klijas ļoti ļoti smalkas. 

Manas favorītklijas

Jau iepriekš daloties ar savām tievētājām domubiedrenēm, nācās atzīt, ka dažas klijas ir rūgtenas (tādēļ arī pastiprināti ieinteresējos par klijām). Tāda piegarša ir gan Nr 2, gan Nr 3, citēšu vēlreiz - ja klijas ir ieguvušas rūgtenu garšu, tas nozīmē, ka tās ir ilgi glabātas. Rūgtumu dod nepiesātino taukskābju oksidēšanās. Tādas nākas secināt, ka klijas Nr2 un Nr3 ir nederīgas. Iespējams, ka to rūgteno piegaršu dod tas, ka klijas iepakotas kartona kastītē (mana versija :D ) vai arī tiešām ir pārāk ilgi glabātas noliktavās un veikalu plauktos, taču rūgtas tās ir un punkts. 
Mans absolūtais favorīts ir auzu klijas 1. Garšo ļoti labi, palielas, kad vēlreiz pārlasu to veselīgumu, tad saprotu, ka klijas mūsu virtuvē ir uz palikšanu.