Pagājis pavisam īss laiks kopš pēdējo reizi bijām uz kādu pasākumu, taču uzzinot par klavierkoncertu, spontāni nolēmām doties, jo iepriekšējā pieredze ar mūsu mazulīti bija ļoti pozitīva (lasi arī Zini, kas ir duduka?!). Pirms dudukas koncerta (tieši pirms nedēļas) vairākkārt izskanēja aicinājums apmeklēt arī šo koncertu. Tad nu dodamies ar. Kādēļ gan neaiziet un neapskatīties uz to jauno talantu, kurš savos 15 gados jau ir apbūris arī ārzemju mūzikas cienītājus?!
Koncertā skan īsta klasika - Bēthovens, Šūmanis un Lists un vēl kaut kādi skaņdarbi. Sirdi un ausis vairāk priecē tādi pozitīvāki. Meitenei pārsteidzoša mūzikas izjūta, no malas izskatās, ka viss ķermenis caur sevi filtrē mūziku. Ka skaņa rodas ne tikai pirkstiem saskaroties ar melnajiem un baltajiem taustiņiem, bet visa viņas aura piepildīta ar mažoru un minoru toņkārtām. Nebrīnos, ka jau tik jaunā vecumā šī pianiste ir ierakstījusi pirmo disku.
Šoreiz gan mūsu mazulītei tāda neoma, jau mājās negribēja ģērbties, tad nu koncertā arī tāda nemierīgāka. Varbūt tādēļ, ka acu priekšā nav tādas aktīvas darbības?! Kas to lai zina. Taču no apkārtējiem gan tāda pārsteidzoša attieksme. Lauma sēž un plaukšķina rociņas (cik skaļi gan tāds maziņš to var darīt), no aiz mums sēdošajiem izdzirdam sašutumu pilnus izsaucienus, lai tūdaļ izbeidzam un ejam ārā. Hmmmm mana piere savelkas grumbās un iekšā klusītiņām, bet acīmredzami viss vārās. Kā tad ir - ģimenēm ar maziem bērniem ir liegts iziet sabiedrībā, jo nevar stundu nosēdēt tikai kustinot acu plakstiņus? Īpaši vecāki cilvēki ir ārkārtīgi neiecietīgi pret bērniem - ne lidmašīnā, ne muzejā, ne lielveikalā, ne arī kur citur. Bet kā tad lai izaug tādi talanti, spožās zvaigznes, ja bērnus audzināsim tikai sēdinot pie TV vai vēl labāk pie datoriem un planšetēm?
Tas protams padaudz sabojāja izjūtas par koncertu kopumā.
Tāda neliela neizpratne par attieksmi. Var jau būt, ka tomēr es kaut ko šajā dzīvē līdz galam vēl nesaprotu ....
Ak apgaismojiet mani kāds.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru